Šodien sanāca iespaidīga elpošanas sesija, sākumā taisīju enerģijas elpošanu pēc tam ieelpa lēna caur degunu un lēna izelpa caur muti. Pie manis atnāca sajūta, ka ķermenis tas ir instruments, dvēsele tā ir sirds, kas iedarbina ķermeni un prāts, tas ir kaut kāds čips, kaut kāda programma, ko mēs varam pārprogrammēt ja vēlamies. Es nonācu tādā atslābuma stāvoklī, kad nejutu savu ķermeni un tikai jutu savu elpu, man likās, ka iekšā dvēsele mana elpo – tas viss šķiet nerealistiski arī man pašai, aptvert kaut ko tik neaptveramu.
Gribējās šodien iziet ārā gumejniekos un kleitā, skriet pa pļavu, smaidīt un būt laimīgai. Izgāju ārā tepat aiz mājas stūra, labi ka man ir maziņš zaļuma pleķītis, kur es varēju realizēt savu ideju. Iedvesma man nāca no Toma, maza puisīša, kurš priecājās par lietu un peļķēm un man arī sagribējas sajust to prieku.
Mums mājās ik pa laikam sabojājas ķefīrs vai piens, mēs gandrīz nekad nemetam ārā, bet cepam pankūkas. Man šodien tapa pankūkas no ķefīra, griķu miltiem, karobas pulvera, piecām olām, sodas, citronskābes, saldinātāja, nedaudz sāls. Cepu lielā eļļas daudzumā, izmantoju liellopu taukus – tos var pasūtīt – tie ir veselīgāki cepšanai.


